Pulmonālā hipertensija
Pulmonālā hipertensija (PH) ir sindroms, kuru raksturo asinsspiediena paaugstināšanās plaušu artērijās - asinsvados, kas nogādā venozās asinis no sirds labā kambara uz plaušām. Jo augstāks spiediens ir plaušu artērijās, jo smagāk jāstrādā sirdij, lai piegādātu asinis ķermenim. Tiek traucēta organisma apgāde ar skābekli un sašaurinās plaušu asinsvadi, kas var radīt trombozes risku. PH var skart cilvēkus jebkurā vecumā – gan pieaugušos, gan bērnus.
Pulmonālās hipertensijas klasifikācija:
Pēc patoģenēzes mehānisma plaušu hipertensija (PH) tiek klasificēta 5 grupās:
- Pulmonālā arteriālā hipertensija (PAH) - visretāk sastopamā un viena no ātrāk progresējošajām PH formām. Mirstība slimniekiem ar PAH var sasniegt augstākus rādītājus nekā mirstība ar atsevišķām vēža formām, ieskaitot krūts un kolorektālo vēzi.
- PH saistībā ar sirds kreisās puses patoloģiju.
- PH saistībā ar plaušu saslimšanām.
- PH saistībā ar trombembolijām.
- PH saistībā ar citiem iemesliem.
Pulmonālā arteriālā hipertensija:
Pulmonāro arteriālo hipertensiju raksturo pulmonālās vaskulārās rezistences pieaugums (plaušu asinsvadu pretestība). Rezultātā rodas sirds labā kambara pārslodze un mazspēja. Lai gan PAH ir visretākais plaušu hipertensijas tips, šī grupa ir vienīgā, kurai pašlaik pasaulē ir apstiprināta un pieejama specifiska patoģenētiska terapija.
Slimības simptomi ir nespecifiski un sākotnēji to bieži jauc ar citām sirds, plaušu vai hematoloģiskām saslimšanām. Biežākie simptomi ir elpas trūkums, hronisks nogurums, sāpes krūtīs, sirdsklauves, ģīboņi, lūpu cianoze (zilgana nokrāsa).
Pacientiem ar aizdomām par PAH ir nepieciešams veikt EHO kardiogrammu. Gadījumos, ja ārsts - speciālists saskata plaušu vidējas vai smagas plaušu hipertensijas pazīmes, nepieciešama konsultācija pie PAH speciālista. PAH diagnozes apstiprināšanai var būt nepieciešams veikt sirds zondēšanu.